ASV dolārs

ASV dolārs ir visnozīmīgākā valūta visā pasaulē. Sākotnēji tā tika radīta kā Amerikas Savienoto Valstu oficiālā valūta, taču mūsdienās tā ir oficiālā valūta arī citās valstīs un reģionos. Faktiski tā tiek izmantota arī vairākās valstīs, kurām ir cita oficiālā valūta un vairums starptautisko finanšu darījumu tiek kārtoti, izmantojot tieši šo valūtu.

ASV dolārus kā valūtu Amerikā sāka izmantot spāņu kolonisti. Precīzāk, spāņu kolonisti izmantoja astoņu reālu monētas jeb spāņu dolārus. Kad ASV sāka kalt dolāra monētas, vienlaicīgi kā valūta tika izmantotas gan spāņu dolāri, gan ASV dolāri. 1792. gadā ASV dolārs tika ieviesta kā oficiālā valūta un viena dolāra vērtība bija 30,54 grami Trojas sudraba. Ap 1861. gadu jau parādījās arī pirmā papīra nauda. Tā gan tika dēvēta par naudas krātuves zīmi, jo to varēja samainīt pret monētām, kas skaitījās īstā nauda. Pēc Pilsoņu kara, 1862. gadā, ASV banknotes nonāca plašākā apgrozībā un tika atzītas par oficiālu maksāšanas līdzekli. Monētu un banknošu nozīmība, formāts un apgrozījums laika gaitā vairakkārt mainījās, bet kopš 1914. gada tiek izlaistas tikai Federālās rezerves banknotes, kas arī ir oficiālais ASV dolāra formāts mūsdienās.

Par dolāra nosaukuma un oficiālā simbola izcelsmi nav vienota viedokļa. Viens no populārākajiem ir uzskats, ka nosaukums cēlies no holandiešu vārda „daaler”, kas ir līdzīgs vācu naudas vienības dāldera nosaukumam. Populārais ASV dolāra simbols visticamāk ir radies no Spānijas ģerboņa vai arī kā kļūda uzdrukājot burtus U un S vienu uz otra.

Mūsdienās tiek lietotas gan ASV dolāru banknotes, gan monētas. Tiek drukātas 1, 2, 5, 10, 20, 50 un 100 dolāru banknotes. Kādreiz tika drukātas arī lielāku nominālu banknotes (1865. gadā tika izlaista pat 10 000 USD banknote), bet lielākus nominālus 1946.gadā pārtrauca un vēlāk pat pilnīgi izņēma no apgrozības, jo ASV valdība uzskatīja, ka tos lieto tikai bankas savstarpējos pārskaitījumos un organizētā noziedzība. Uz ASV dolāru banknošu aversa ir attēloti bijušie ASV prezidenti, vai citas nozīmīgas amatpersonas, bet uz reversa kāda nozīmīga celtne. Vēl uz ASV dolāru banknotēm tie attēloti dažādi simboli, kā, piemētam, zvaigznes, piramīdas, visu redzošā acs, ērglis utt. Daudzi no šiem simboliem ir pamats dažādām sazvērestības teorijām, kas saistītas ar visas pasaules pārvaldi.

Monētām pašlaik eksistē 1, 5, 10, 25, 50 centu un 1 dolāra nomināli. Arī monētām aversā ir attēloti ASV bijušie prezidenti, bet dažādu gadu izlaiduma monētas var būt vizuāli nedaudz atšķirīgas. Viena dolāra monētas ir vienīgās, kurām aversā ir atšķirīgi attēli, turklāt tās ir veidotas no dažādiem metāliem. ASV centu un dolāru monētas laika gaitā ir vairākas reizes mainījušās un ir izdotas dažādas piemiņas un jubilejas monētas. Daudzas no tām ir izņemtas no apgrozības un tagad ir ļoti vērtīgas kolekcionāru vidū.

Kaut arī ASV dolārs vēl joprojām ir pasaulē nozīmīgākā valūta, tās pirktspēja pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Tas nozīmē, ka ASV dolāri paliek arvien mazvērtīgākai. To izraisa daudzi ekonomiski faktori, piemēram, ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksme, kas nolēma, ka ASV centrālā banka nepalielinās procentu likmes, jo uzskatīja, ka ekonomika jau ir kļuvusi daudz mērenāka. Arī eiro, kas ir otra lielākā valūta pasaulē, pēdējā laikā svārstās, līdz ar to eiro un dolāra attiecība mainās ļoti strauji.