Eiro

Eiro ir vienota valūta, kas pašlaik tiek izmantota 19 Eiropas Savienības valstīs. Pašlaik tā tiek uzskatīta par pasaulē otru nozīmīgāko valūtu aiz Amerikas Savienoto Valstu dolāra. Šīs 19 valstis kopā veido Eiropas Monetāro savienību jeb eiro zonu. Šo sistēmu pārvalda Eiropas Centrālā banka un eiro zonas dalībvalstu centrālās bankas. To galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti visā eiro zonā. Eiro tika ieviests ar mērķi stiprināt vienoto Eiropas Savienības tirgu. Eiro dod iespēju brīvi tirgoties ar citām dalībvalstīm, jo nav nepieciešam valūtas maiņa, kā arī tiek likvidēts valūtu svārstības risks.

Šī valūta tika ieviesta jau 1999. gada 1. janvārī, taču sākumā tās monetārajā savienībā ietilpa vien 11 valstis, turklāt eiro bija tikai elektroniska nauda. Šajā laikā netika drukātas eiro banknotes vai kaltas monētas. Vienīgais veids kā varēja izmantot eiro, bija bezskaidras naudas norēķinos. Kā skaidra nauda joprojām tika izmantota katras atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālās valūtas. Tikai 2002. gadā eiro tika ieviesta kā pastāvīga valūta ar banknotēm un monētām, kas pilnībā aizstāja katras dalībvalsts esošo nacionālo valūtu.

Eiro ieviešana ir obligāts nosacījums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Dāniju un Lielbritāniju, tomēr, lai pievienotos eiro zonai, tām ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Tie ir ne vien ekonomiska rakstura nosacījumi, bet arī sociāla un politiska rakstura, jo Eiropas Centrālajai bankai ir jānodrošina katras dalībvalsts veiksmīga integrācija eiro zonā. Tai ir jāpanāk, ka valstis savā starpā var brīvi tirgoties un sadarboties. Būtiskākie kritēriji, kas nosaka valstu gatavību iestāties eiro zonā tomēr ir saistīti ar centrālo banku darbību un monetāro politiku. Valstīm ir arī jābūt iepriekš izstrādātai valūtas maiņas politikai, kas nodrošina ātru nacionālās jeb vecās valūtas izņemšanu no apgrozības, cenu konvertēšanu un sabiedrības informēšanu par visiem šiem procesiem.

Eiro, tāpat kā lielākajai daļai citu valūtu ir divu veidu naudas zīmes – monētas un banknotes. Monētām ir 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un 1 un 2 eiro nominālvērtības. Tās atšķiras pēc izmēra, malu reljefa un metāla no kā tās gatavotas. Visām eiro monētām ir vienāds reverss. Uz tā ir attēlota Eiropas karte un nomināla vērtība ar arābu cipariem. Averss eiro monētām gan ir atšķirīgs. Katrai eiro zonas valstij ir tiesības uz savu monētu emisiju, līdz art to katras valsts eiro monētu averss ir atšķirīgs. Aversā obligāti ir jāiekļauj 12 zvaigznes un izlaiduma gads ar arābu cipariem, bet citi dizaina elementi ir brīva eiro zonas valsts izvēle. Parasti uz monētām tiek attēloti dažādi valsts simboli, piemēram, nozīmīgas celtnes, nacionālie augi vai dzīvnieki, ievērojami cilvēki utt. Katrai valstij ir pamata monētas, kuru dizains nedrīkst tikt mainīts un vēl katrai valstij ir tiesības katru gadu izdot piemiņas monētu ar 2 eiro nominālvērtību. Visas šīs monētas ir atļauts lietot jebkurā no eiro zonas valstīm.

Banknotēm ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro nominālvērtības, bet lielo nominālvērtību banknošu lietderība tiek apstrīdēta, tāpēc 500 eiro banknotes vairs netiks emitētas. Arī dažādu nominālu banknotes atšķiras pēc izmēra un citiem parametriem, bet tās, atšķirībā no monētām, visām eiro zonas valstīm ir vienādas. Uz banknotēm tiek attēloti dažādi stilizēti Eiropas arhitektūras pieminekļi un tām ir virkne dažādu pret viltošanas elementu. Uz visām banknotēm ir attēlots neliels Eiropas Savienības karogs, bankas prezidenta parakts, kā arī iestrādātas metāliskas joslas un ūdenszīmes.