Kas ir nauda?

Visi it kā zina, kas ir nauda. Tā ikdienā tiek plaši lietota, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Gandrīz visi cilvēki pēc tās tiecas, jo tieši nauda var nodrošināt materiālā ziņā labu un pārtikušu dzīvi, bet kas dod naudai šādu varu? Kas īsti ir nauda pēc savas būtības un kādas ir tās funkcijas vēl bez visiem labi zināmās preču un pakalpojumu apmaiņas?

Nauda tiek definēta dažādi. Plašākā definīcija skaidro, ka nauda ir pilnīgi viss, ko cilvēki ir savā starpā pieņēmuši par maiņas līdzekli, lai iegūtu preses un pakalpojumus. Šī definīcija savā ziņā tiešām izskaidro, kas ir nauda, tomēr mūsdienās lielākajā daļā valstu šo terminu regulē arī likums un dažādi reglamenti. Pēc mūsdienu principiem, varētu teikt, ka nauda ir valsts likumdošanas aktos oficiāli noteikta abstrakta vērtība, ar kuras palīdzību ir iespējams skaitliski izteikt jebkuras preces vai pakalpojuma vērtību. Šajā definīcijā gan noteikti vajadzētu ietvert arī to, ka nauda ir paredzēta, ne tikai vērtības noteikšanai, bet arī reālai apmaiņas veikšanai jeb tirdzniecībai. Un Nauda noteikti ir mūsu visu galvenais iemesls, kāpēc mēs dodamies uz darbu un strādājam dažādus darbus, kas mums nemaz tik ļoti nepatīk. Bet protams vienmēr var ziņemties naudu no portāliem, kā Sesxi247.com, kur tad arī var atrast dažādus padomus un salīdzināšanas tabulas lai aizņemtos naudu!

Mūsdienās naudai ir arī vairāki veidi. Līdz pat 21. gadsimtam visplašāk izplatītais naudas veids bija skaidra nauda – monētas un banknotes. Dažādās valstīs vai reģionos skaidrā nauda atšķiras, jo tiek izmantotas dažādas valūtas. Mūsdienās ļoti strauji skaidro naudu aizstāj elektroniskā nauda jeb bezskaidrā nauda. Pašlaik tā tiek izmantota pat daudz plašāk nekā skaidrā nauda.

Ne skaidrā, ne bezskaidrā nauda pati par sevi nav vērtīga. Skaidrā nauda ir tikai metāli un papīri, bet bezskaidrā nauda digitāls cipars, taču naudas vērtību nosaka tās segums. Parasti tas ir zelta segums – konkrēts zelta daudzums, kas sedz vienu naudas vienību. Kā jau tika minēts, nauda visur nav vienāda. Pastāv valūtas, kurām katrai ir savs zelta segums.

Naudai ir arī vairākas funkcijas. Daļēji tās jau tika apsvērtas, definējot, kas ir nauda. Tātad, pirmā naudas funkcija ir preču un pakalpojumu apmaiņa. Bez naudas veikt pat visvienkāršākos apmaiņas darījumus būtu ļoti grūti, jo nāktos meklēt tādus sadarbības partnerus, kuriem interesē tieši konkrētais piedāvājums, vai arī jāmeklē darījuma starpnieki. Svarīga funkcija ir arī vērtības mērīšana. Ar naudu var noteikt vērtību gandrīz visam. Tas dod iespēju salīdzināt, cik vērtīgas ir dažādas lietas vai pakalpojumi un ļauj visam noteikt savu cenu. Vēl nauda var darboties vienkārši kā bagātības uzkrāšanas līdzeklis. Protams, bagātību var uzkrāt arī citādāk, piemēram, iegādājoties nekustamos īpašumus, dārgmetālus vai citus aktīvus, bet naudu uzkrāt ir daudz vienkāršāk un arī drošāk. Vēl nauda var darboties arī kā informācijas nesējs par dažādām svarīgām norisēm. Piemēram, uzņēmuma darbību visvienkāršāk ir izvērtēt tieši analizējot dažādus rādītājus, kas saistīti ar naudu.

Kā jau tika minēts, pēc definīcijas nauda var būt jebkas, ko cilvēki pieņem kā maiņas līdzekli vai arī ko likums nosaka par likumīgu maksāšanas līdzekli, tomēr naudai vajadzētu atbilst noteiktām īpašībām. Pirmkārt, tai jābūt uzticamai. Mūsdienās šo uzticību nosaka jau minētais naudas segums. Tai jābūt arī viendabīgai. Visām viena nomināla un valūtas monētām un banknotēm ir jābūt vienādām. Vēl naudai ir jābūt viegli dalāmai, lai pēc iespējas precīzāk varētu noteikt katras preces vai pakalpojuma cenu un nepieciešamības gadījumā izdot precīzu atlikumu. Naudai noteikti jābūt ērti un ilgi lietojamai, grūti viltojamai un ierobežotai.
Īsāk sakot, nauda nav tikai papīriņi, metāla monētiņas vai digitāli cipariņi ekrānos. Tas ir rūpīgi izstrādāts un noteikts maksāšanas līdzeklis, kas pilda arī citas svarīgas funkcijas. Bez naudas preču un pakalpojumu apmaiņas darījumi mūsdienās būtu neiespējami.