Naudas vēsture Latvijā

Kaut gan Latvija ir valsts ar salīdzinoši īsu vēsturi, šajā teritorijā ir izmantotas visdažādākās naudas vienības. Ir bijuši laiki, kad pastāvēja pat vairākas oficiālās valūtas un vēl arī tika izmantotas neoficiālās. Naudas vēsture Latvijā ir bijusi diezgan raiba un visas izmantotās naudas vienības pat nevar uzskaitīt, bet ir iespējam sniegt aptuvenu ieskatu tajā.

Sākotnēji, tāpat kā visur citur, arī Latvijas teritorijā pastāvēja tikai un vienīgi tirdzniecība ar preču un pakalpojumu apmaiņu jeb barteris. Šāda tirgošanās, protams, bija ļoti neērta, jo bija iespējams veikt darījumu tikai tad, ja abas puses varēja piedāvāt to, kas otru ieinteresē. Vēlāk jau parādījās arī pirmie primitīvie norēķinu līdzekļi jeb nauda. Latvijas teritorijā, arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti gliemežvāki, kurus kā valūtu 7. un 8. gadsimtā izmantoja lielā daļā Eiropas. Agrajos viduslaikos kā valūta galvenokārt kalpoja tīrs sudrabs. Visbiežāk tie bija sudraba stieņi, bet ap 10. gadsimtu tika izmantotas jau pirmās sudraba monētas, kas ievestas no Tuvajiem Austrumiem. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorijā, attīstoties tirdzniecībai, tika izmantotas visdažādākās monētas. Kad Rīga ieguva pilsētas statusu, monētas sāka kalt arī Rīgā. Sākotnēji tās bija monētas, kas kaltas pēc Livonijas parauga, bet vēlāk kala arī dažādas citas naudas vienības.
Kad Latvijas teritorija nonāca Krievijas impērijas sastāvā, tajā sāka lietot toreizējo Krievijas Impērijas oficiālo valūtu – sudraba rubli, taču paralēli tika pieņemtas arī citas naudas vienības. Pavisam neilgu laiku pēc šīs pievienošanas Krievijas impērijai, galvenā valūta tika mainīta uz zelta rubli. Astoņpadsmitajā gadsimtā, Latvijas teritorijai joprojām esot Krievijas Impērijas sastāvā parādījās arī pirmā papīra nauda. Pēc kara Latvijas teritorijā, finansiālajā jomā valdīja nesakārtotība un vienotas valūtas nebija.

Par īsto Latvijas naudas vēsturi var sākt runāt, sākot no 1918. gada, kad tika izveidota neatkarīga Latvijas valsts. Kādu laiku gan vēl Latvijā tika lietotas dažādas valūtas – ostrubļi, ostmarkas, cara rubļi, markas u.c., bet jau 1919. gadā Latvija tika pie savas pirmās oficiālās valūtas – Latvijas rubļa. Arī tad vēl joprojām tika izmantotas arī citu valstu naudas, taču Latvijas rublis bija galvenā. Vēlāk notika vairākas diskusijas par naudas maiņas nepieciešamību līdz 1922. gadam, kad oficiāli tika pieņemti lati un santīmi. Latu nomināli un izskats laika gaitā mainījās. Šī nauda Latvijā tika lietota līdz PSRS okupācijai.

1940. gadā, kad Latvija nonāca PSRS sastāvā, par oficiālo valūtu kļuva PSRS rublis. Valūta tika mainīta attiecībā 1:1. Tas nozīmē, ka viens Latvijas lats tika pielīdzināts vienam PSRS rublim. Vēlāk okupācijas režīmi mainījās un līdz ar to mainījās arī valūta, bet pēc kara jau atkal Latvija bija PSRS sastāvā un izmantoja PSRS rubļus un kapeikas līdz pat neatkarības atgūšanai.

1992. gadā, kad Latvija atkal bija brīva valsta tika pieņemta pagaidu valūta – Latvijas rublis. Tautā šo naudu iesauca par repšikiem. Šī valūta kalpoja vien līdz brīdim, kad tika atgūtas zelta rezerves, kas glabājās citu valstu bankās. Jau 1993. gadā Latvijas oficiālā valūta atkal bija lats. Kaut arī tā bija pavisam jauna valūta, tā tika nodēvēta par vienu no visspēcīgākajām valūtām pasaulē.

2014. gadā Latvijā notika līdz šim pēdējā oficiālās valūtas maiņa, proti, no latiem un santīmiem Latvija pārgāja uz eiro un centiem. Eiro ir visas Eiropas Savienības vienotā valūta, kuru pašlaik izmanto 19 dalībvalstis. Pāreja no latiem uz eiro stiprināja saites ar citām valstīm. Pašlaik Latvijā tiek izmantotas 5, 10, 20, 50, 100 un 200 eiro banknotes un 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un 1 un 2 eiro monētas.